01. Paldies Tev, Dievs!

Mana cīņa ar slimībām un dažādām grūtībām bija diezgan ilgstoša. Pēc sāpīgu pārdzīvojumu perioda es šodien ar pārliecību varu apgalvot, ka bez ticības Kungam Dievam un bez lūgšanas es nebūtu spējusi pārciest to visu, kas manā dzīvē notika.

Es vēlos pateikties Dievam par visa veida palīdzību, kādu Viņš man sniedza manā grūtākajā dzīves posmā. Es esmu Viņam pateicīga par katru dāvanu, ko Viņš deva, vadot mani caur visu to, kas visgrūtākais un sāpīgākais. Es nespēju piemeklēt īstos vārdus, lai izteiktu Viņam savu pateicību.

Jēzus Kristus ir mani izglābis no šausmīgas baiļu verdzības un dziedinājis no daudzām smagām slimībām, kaitēm un traucējumiem. Pakāpeniski es atbrīvojos no finansiālām grūtībām un problēmām. Es varu normāli dzīvot un strādāt.

Kāds reiz teica: „Slimība ir iespēja atrast dārgumus”. Šādu dārgumu es atradu tieši katoļu Baznīcā. Tas ir Jēzus Kristus, mans Draugs – veselības, laimes un visa labā avots. Viņš ir Mīlestība un Žēlastība.

Kungs Dievs, es esmu Tev pateicīga par cerību un spēku, ko esi man devis visos grūtos brīžos. Man ir grūti iedomāties, kas ar mani tagad būtu, ja es nebūtu sākusi meklēt glābiņu pie Tevis. Varu par to tikai spriedelēt, dzirdot gadījumus, kad cilvēki padevušies šaubām un izmisumam.

Jēzu, pateicoties Tev es izkļuvu no vislielākajām nepatikšanām un apspiestības. Es pateicos Tev par to, ka Tu pavadīji mani caur katru „tumšo ieleju”, ka neļāvi man salūzt un padoties mazdūšībai. Tu devi man spēku, dzīvotgribu un vēlēšanos pārvarēt visas grūtības. Tev viss ir iespējams! Tu spēj palīdzēt visos dzīves apstākļos, lai cik ļoti sarežģīti un samudžināti tie būtu. Tev neeksistē bezizejas situācijas! Tu spēj izvilkt cilvēku no izmisuma, šaubu un sabrukuma dzīlēm.

Tik daudz reižu es biju iestigusi bezcerībā un neredzēju savā priekšā nekādas izredzes. Tomēr pamatojoties uz to, ko esmu pieredzējusi, es vēlos teikt, ka vienmēr pastāv Cerība! Šī Cerība esi Tu, Jēzu Kristu, kā gaisma, kas spīdi mani bezgalīgi ieskaujošā tumsā, lai norādītu pareizo virzienu un būtu man par glābiņu.

Par to, ka es tagad varu normāli dzīvot un strādāt, man jāpateicas tikai un vienīgi Tev, Dievs. Apstākļos, kas krietni pārsniedz cilvēka iespējas, un situācijās, kas cilvēkam bezcerīgas, katrs jūtas vājš un bezpalīdzīgs. Tādos brīžos vienīgi Tu biji un esi mana spēka avots. Šodien es zinu, ka nepastāv bezizejas situācijas. Es to saku, jo gadu gaitā esmu to personīgi pieredzējusi un turpinu pieredzēt, vērojot Tavus darbus manā ikdienas dzīvē.

Jēzu, mana atgriešanās normālā dzīvē nebūtu bijusi iespējama bez katoļu Baznīcas. Tajā es ne vien atguvu veselību, bet, kas visbūtiskāk – arī ieguvu jaunu dzīvi. Paldies Tev par svētajiem sakramentiem, kas remdēja manas ciešanas un spēcināja mani gan garīgi, gan fiziski.

Tu esi vislabākais ārsts, un lūgšana bija un ir man kā regulāri ieņemtas zāles. Šodien es jau vairs neesmu spējīga izskaitīt, cik daudz priesteru ir aizlūguši par manu veselību un cik daudz dažādu draudžu locekļu ir mani pieminējuši savās lūgšanās. Es esmu viņiem visiem ļoti pateicīga par vārdiem, ko savās lūgšanās Tev viņi par mani ir bilduši.

Patiesi, ļoti labs Tu esi, Dievs, un liela ir Tava Žēlastība!